|
|
|
|
|
|
| Aktuāli
|
|
 Iekavēto remontu dēļ vairākas skolas nevar normāli strādāt komentāri (0)
|
 Ēku energoefektivitātes paaugstināšanas nepabeigtie projekti Aglonā un Līvānos šogad kļuvuši par klupšanas akmeni, kura dēļ vairākas šo novadu skolas 1. septembrī nevarēja uzsākt normālu mācību procesu.
Visnopietnākā situācija jaunā mācību gada sākumā izveidojusies Aglonas vidusskolā, kuras telpās Zinību dienas rītā ne skolēniem, ne pedagogiem nebija vietas. Ēkā saimniekoja celtnieki, gaiteņos sakrauti būvmateriāli, aktu zālē pa neaizblīvētajām logu šķirbām pūta vējsš bet bērni un skolotāji uz svinīgo pasākumu pulcējās kultūras nama zālē.
Kā «Novadniekam» pastāstīja Aglonas novada domes attīstības un plānošanas daļas vadītāja Ineta Valaine, pavasarī, uzsākot siltināšanas projektu, neviens nedomāja, ka radīsies tik lielas problēmas. Projekts «Aglonas vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšana» par valsts budžeta programmas «Klimata pārmaiņu finanšu instruments (KPFI)» līdzekļiem Latvijā uzsākts pirmo reizi, un Aglonas vidusskolas ir viena no tām izglītības iestādēm, kur par valsts līdzekļiem notiek lielas pārmaiņas ar mērķi samazināt CO2 izmešus atmosfērā. Kopējie projektam pieejamie līdzekļi ir aptuveni 115 tūkstoši latu, tajā skaitā 15% finansējuma -- domes līdzekļi, informēja pašvaldības speciāliste un projekta vadītāja.
«Mēs vēlējāmies vienkārši nosiltināt skolas ēku, jo pirmajā un otrajā stāvā klasēs un kabinetos ziemā bija auksti,» stāsta I.Valaine. «Tā kā skolai logi jau bija nomainīti 2004. gadā, cerējām, ka visu varēs izdarīt pāris mēnešu laikā skolēnu brīvdienās. Arī līgums ar būvfirmu SIA «Riveta» tika noslēgts jau 8. aprīlī. Taču problēmas radās, kad tika veikts energoaudits. Auditori secināja, ka siltināšana nedos efektu, jo logi ir ielikti nepareizi, ēkas tā sauktajā siltajā zonā. Viņi uzstāja, ka projektā jāizdara izmaiņas un logi jāizbīda vairāk uz sienas ārējo malu. Pārmaiņas akceptēja arī Vides ministrija, tāpēc nopietns darbs projekta īstenošanā sākās tikai jūnija beigās.»
Ineta Valaine teic, ka visu būvdarbu pabeigšanai celtniekiem ir dots viens mēnesis -- objekts jānodod 1. oktobrī, nekādu termiņa pagarinājumu nebūs. Pie tam celtnieki apsolījuši, ka skolas pirmajā un otrajā stāvā telpas varēs sākt izmantot jau nākamnedēļ, 8. septembrī. Ārsienu siltināšanu varēs turpināt arī vēlāk, tagad galvenais ir uzsākt mācību procesu. Projekta vadītāja izsaka pārliecību, ka siltināšana būs efektīva, jo tiks ievēroti stingrie KPFI kritēriji un prasības. Turpmākos piecus gadus skolā notiks energoefektivitātes pārbaudes. Ja secinājumi būs neapmierinoši, celtniekiem kļūdas vai nu būs jālabo, vai arī daļa iztērētās valsts naudas jāatdod budžetā.
Attēlā. Aglonas vidusskolas pagalmā 2. septembrī bija redzamas būvmateriālu kaudzes, pie sienām sastatnes. Arī iekštelpās ne vēsts no ierastās mācību gada sākuma atmosfēras. Ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas projekts iekavējies. Celtnieki no SIA «Riveta» skolas pirmo un otro stāvu sola nodot bērnu un pedagogu rīcībā tikai 8. septembrī. Foto: A.Šņepsts
|
|
|
|
|
«Latvijas Izcilnieku» lielās balvas saņēmēju vidū arī preilietis Kristaps Znotiņš komentāri (0)
|
 Trešdien, 1. septembrī, LNT tiešraidē svinīgā un emocionālā gaisotnē tika sumināti un apbalvoti 40 stipendiju konkursa «Latvijas Izcilnieki» pusfinālisti, no kuriem katrs saņēma 100 latu stipendiju, kā arī paziņoti pieci lielās 1000 latu «Maxima» stipendijas ieguvēji.
Kā informē SIA «Alpha Baltic» sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Bille, lielā balva tika piešķirta piecās kategorijās. Patīkami, ka zinātnes kategorijā lielās stipendijas ieguvējs ir preilietis, Preiļu Valsts ģimnāzijas otrā dabas zinību kursa audzēknis Kristaps Znotiņš. Viņa spožās zināšanas apliecina neskaitāmas godalgotas vietas gan novada, gan valsts olimpiādēs. Kristapa stiprā puse ir eksaktās zinātnes -- matemātika, informātika, ķīmija, bioloģija. Daļu no savas stipendijas jaunietis plāno izlietot tieši šo priekšmetu padziļinātai apguvei, tāpat arī interesantiem kursiem.
Preiļu Valsts ģimnāzijas direktore Ligita Pauniņa «Novadniekam» pastāstīja, ka skolotāji un audzēkņi ir iepriecināti par Kristapa sasniegumu, un atzīst, ka visa konkursa garumā cītīgi balsojuši par viņu interneta mājaslapā. Kādā no tuvākajām kopā sanākšanas reizēm viņš tiks arī apsveikts.
Atgādinām, ka veikalu tīkls «Maxima» aprīļa sākumā uzsāka «Latvijas Izcilnieku» meklēšanu. Tika saņemti 1008 pieteikumi, žūrija atlasīja 45 pusfinālistus. Kopā par izcilniekiem tika atdotas 141 753 balsis. «Maxima Latvija» preses sekretārs Ivars Andiņš sola, ka stipendiju konkurss tiks turpināts arī nākamgad: «Ticu, ka par šiem bērniem nākotnē mēs vēl daudz dzirdēsim.»
|
|
|
|
|
Latvijas Likteņdārzā augs arī preiliešu iestādītais ozols komentāri (0)
|
 Nedēļu pirms Latvijas Televīzijas un Kokneses Fonda rīkotās atbalsta akcijas Latvijas Likteņdārza izveidei, kas risinājās pagājušajā sestdienā, Likteņdārzu apmeklēja arī grupa Preiļu iedzīvotāju. Tie bija Preiļu politiski represēto kluba biedri, kuri, atbalstot skaisto ieceri, dārzā iestādīja savu koku -- nelielu, bet spēcīgu ozoliņu.
Iespaidos par braucienu ar «Novadnieku» dalījās Preiļu politiski represēto kluba priekšsēdētāja Terēzija Lakauska.
«Mēs, represēto kluba dalībnieki, ar pašvaldības atbalstu ik gadu dodamies kādā ekskursijā. Esam apmeklējuši leģionāru kapus Lestenē, Okupācijas muzeju Rīgā, bijuši Rundālē un piedalījušies politiski represēto personu tradicionālajos salidojumus Ikšķilē. Izprotot to, ka novada domes budžeta līdzekļi ir ierobežoti, šoreiz brauciens uz salidojumu izpalika, izvēlējāmies ekskursiju uz Likteņdārzu,» stāsta Terēzijas kundze, «un esam ļoti apmierināti. Gida pavadībā izstaigājām lielu daļu aptuveni 22 hektārus plašās dārza teritorijas. Likteņdārzs vēl ir tapšanas stadijā. Pēc arhitekta ieceres, tiks mākslīgi izveidoti trīs kalni. Divi no tiem aptuveni astoņu metru augstumā jau uzbērti. No šiem paaugstinājumiem labi varēs redzēt ne tikai Asaru upi, bet visu Likteņdārza teritoriju. Secinājām, ka tā būs ļoti skaista vieta, it īpaši, kad paaugsies iestādītie kociņi un ābelītes gar ceļa malu. Katram būs iespēja tur rast savas izjūtas.»
Likteņdārzs top uz salas Koknesē, Daugavas vidū. Tā pabeigšana tiek plānota 2018. gadā, kad mūsu valsts svinēs 100. dzimšanas dienu. Tā būs kultūrvēsturiska piemiņas vieta tiem tūkstošiem cilvēku, kas kļuvuši par 20. gadsimta totalitārā režīma upuriem. T.Lakauska atzīst, ka vienu lietu tomēr dārza veidotājiem gribētos ieteikt. «Netiku dzirdējusi, ka būtu padomāts Likteņdārzā uzstādīt kruta zīmi. Latviešu tauta savu krustu pacietīgi nesusi 50 gadus, katrā ģimenē ir kāds tuvinieks, kurš cietis represijās, tāpēc krusts noteikti vajadzīgs. Visi taču esam kristīgi cilvēki.»
Ekskursijas dalībnieki, 12 politiski represētie no Preiļu novada, atstāja Likteņdārzā savu ziedojumu un līdzās citiem kociņiem iestādīja jaunu ozoliņu. Šāda izvēle izdarīta tāpēc, ka ozols tiek uzskatīts par Latvijas spēka simbolu. Viņi cer, ka pēc astoņiem gadiem, kad Latvijas Likteņdārzs būs pilnībā ierīkots, visi stādītāji turp varēs aizbraukt un priecāties, kā izaudzis iestādītais kociņš.
Vēl ekskursijas laikā apmeklēta Sēļu sēta Jēkabpilī, kā arī Baltais Krusts Steķu silā. Politiski represēto personu kluba vārdā Terēzija Lakauska saka paldies privātpersonām un pašvaldībai par iespēju doties ekskursijā.
Attēlā. Preiļu politiski represēto kluba biedri 21. augustā Latvijas Likteņdārzā iestādīja ozoliņu. Par savu ziedojumu viņi saņēma Valsts prezidenta Valda Zatlera pateicības rakstu.
|
|
|
|
|
Preiļu novada Aizkalnes pagastā aizvadīti sporta svētki komentāri (0)
|
 21. augustā Aizkalnē visas dienas garumā, no pulksten 12.00 līdz 20.00, risinājās aizraujoši sporta svētki, informē Aizkalnes tautas nama vadītāja Aina Kažemāka.
Jau vairākus gadus pēc kārtas augustā Aizkalnē tiek rīkots šāda veida pasākums. Tā galvenā doma -- popularizēt sporta aktivitātes kā veselīgu dzīvesveidu un aktīvu brīvā laika pavadīšanu, dodot iespēju ikvienam pagasta iedzīvotājam un svētku apmeklētājam piedalīties dažādās sportiskās aktivitātēs un noskaidrot labākos visās disciplīnās.
Pateicoties labajam laikam un par spīti nelielajam lietutiņam, apmeklētāju pulks bija visai kupls. Svētkos piedalījās gan draugu kompānijas, gan ģimenes no Aizkalnes, Preiļiem, Pelēčiem un kaimiņiem -- Riebiņu novada.
Sporta svētku rezultāti
Futbolā startēja sešas komandas, pirmo vietu ieguva komanda FK «Šņeki», otro vietu -- komanda «CJAGA», bet trešo vietu -- komanda «Caurās zeķes».
Pļavu volejbolā startēja septiņas komandas. Pirmā vieta -- komandai «Zolva», otrā -- FK «Šņeki», trešā vieta -- komandai «CJAGA».
Zoles turnīrā pirmās vietas ieguvējs ir Leonards Spūlis, otrā vieta -- Antonam Spūlim, trešo vietu ieguva Dzintars Kažemāks.
Virves vilkšanā piedalījās astoņas komandas. Uzvarētāju trijnieks ir sekojošs -- «Napiļņiki», «CJAGA un «Zolva».
Šautriņu mešanā starp 30 dalībniekiem uzvaras laurus plūca Raitis Vovers, otrā vieta -- Raivim Lozdam, trešā vieta -- Gunāram Pantokam.
Olu tālmešanā (14 komandas) pirmā vieta Artūram un Ilmāram, otrā vieta -- Evitai un Gunāram, trešā vieta -- Gatim un Kasparam.
Riepas mešana (vīriešu grupā 16 dalībnieki): pirmā vieta -- Dzintaram Kažemākam, otrā vieta -- Ilmāram Utinānam, trešajā vietā -- Jānis Casno.
Riepas mešana (sieviešu grupā astoņas dalībnieces): pirmajā vietā Elīna Šņepste, otrajā vietā -- Laura Stašulāne, trešajā vietā -- Valda Šņepste.
Armrestlings vīriešu grupā (14 dalībnieki): pirmajā vietā -- Ilmārs Utināns, otrajā vietā -- Vitālijs Plivda, trešajā vietā -- Māris Staškevičs.
Armrestlings sieviešu grupā (četras dalībnieces): uzvarētāja -- Laura Stašulāne, otrajā vietā -- Elīna Šņepste, trešajā vietā -- Baiba Zelmene.
Smagumu (8 kilogrami) turēšanā vīriešu grupā startēja septiņi dalībnieki: pirmajā vietā -- Gunārs Pantoks, otrajā vietā -- Ilmārs Utināns, trešajā vietā -- Jānis Klindžāns.
Smagumu (3 kilogrami) turēšanā sieviešu grupā piedalījās sešas dalībnieces: pirmajā vietā -- Laura Stašulāne, otrajā vietā -- Elīna Šņepste, trešajā vietā -- Marika Šņepste.
Puzles likšanā piedalījās septiņi dalībnieki. Pirmo vietu ieguva Zigrīda Kažemāka, otro -- Mārīte Dimante, bet trešo -- Viktors Džeriņš.
Gaidīsim tikpat kuplu sacensību dalībnieku skaitu arī nākamgad, aicina sporta svētku rīkotāji.
Attēlā. Aizkalnes sporta svētkos virves vilkšanas sacensībās piedalījās astoņas komandas. Līdzjutēju atbalstīti, vīri rādīja, ko spēja.
|
|
|
|
|
NOVADNIEKA KALENDĀRS komentāri (0)
|
Novadnieks informē par iestāžu un kultūras namu rīkotajiem pasākumiem.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
