|
|
|
|
|
|
| Aktuāli
|
|
 Nodokļu iekasēšanas struktūrā nepieciešamas izmaiņas komentāri (0)
|
Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods uzskata, ka ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža piedāvātajām izmaiņām pašvaldību nodokļu ieņēmumu bāzē vien ir par maz, jo piedāvātais variants tikai rada izmaiņas nodokļu iekasēšanas struktūrā, nepanākot iekasējamās naudas apjoma pieaugumu.
-- Faktiski nodokļu iekasēšanas struktūrā ir nepieciešamas daudz plašākas kompleksas izmaiņas, kas sekmētu uzņēmējdarbības un ražošanas attīstību, jo tikai šādā veidā patlaban var panākt iekasējamo nodokļu apjoma pieaugumu, -- Andris Vaivods skaidroja aģentūrai LETA, uzsverot, ka uzņēmējdarbības attīstībā ir ieinteresētas arī pašvaldības.
Nesen, tiekoties un pārrunājot situāciju ar vairākiem ministriem, pirmo reizi radās iespaids, ka valdības vīri ir beidzot aptvēruši, ka Latgalē un valstī kopumā ir lielas problēmas gan politiskajā un ekonomiskajā, gan arī nacionālajā un sociālajā jomā, un, ja neko nedarīt, pavisam drīz būs lielas problēmas, atzīst domes priekšsēdētājs. Lai arī valdība beidzot situācijas nozīmīgumu atskārtusi, vēl joprojām nevienam nav īsti skaidrs, kā izkļūt no kļūmīgās situācijas, jo jebkuras kompleksas programmas īstenošanai ir nepieciešams nevis dažu, bet gan ļoti daudzu ministru atbalsts.
Jau ziņots, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs izteicies Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem par to, ka pirms ķeršanās pie pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānisma uzlabošanas būtu nepieciešams mainīt un paplašināt pašvaldību nodokļu ieņēmumu bāzi.
Edmunds Sprūdžs norādījis, ka nodokļu izmaiņām ir konkrēti piedāvājumi, proti, pašvaldību budžetos samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) īpatsvaru, bet tā vietā pašvaldību budžetos novirzīt daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa, kā arī dot pašvaldībām tiesības noteikt pašām savus nodokļus un jaunas nodevas.
|
|
|
|
|
2012. gadā vairāk naudas labiekārtošanai un veselības aprūpei komentāri (0)
|
Teritoriju, mājokļu apsaimniekošanas un labiekārtošanas darbiem Preiļu novadā, salīdzinot ar 2011. gadu, finansējums ir pieaudzis. Tas sastāda 492 268 latus. Līdzekļi tiks izmantoti teritoriju labiekārtošanas un apzaļumošanas darbiem Preiļu pilsētā un visos četros pagastos, ielu apgaismošanas nodrošināšanai un atbalstam mājokļu renovācijai novadā.
Pašvaldības plānotie izdevumi veselības aprūpei 35 650 lati, kas ir vairāk, salīdzinot ar pagājušo gadu. 30 000 latu paredzēts SIA Preiļu slimnīca atbalstam, kur finansējums iekļauts arī dzemdību nodaļas pārvietošanai uz jauno slimnīcas korpusu, 5650 lati iedalīti donoru, Latvijas Sarkanā Krusta biedrības atbalstam, fizioterapeita, kurš vada nodarbības bērniem skolās, darba apmaksai un medikamentu iegādei pensionāru biedrības veselības istabai.
|
|
|
|
|
Iepazīstināja ar jaunākajiem pētījumiem par Borhu dzimtu komentāri (0)
|
 Preiļu galvenajā bibliotēkā daudz interesentu, pārsvarā skolu jaunieši, piedalījās pasākumā «Borhu dzimta Preiļos», kas, tāpat kā Borhiem veltītā izstāde, bija sarīkots Preiļu dzimšanas dienas pasākumu ietvaros. Ar plašu stāstījumu, papildinot to ar videomateriāliem, uzstājās Preiļu novadpētnieks Igors Kolosovs.
Preiļu vēsturē senajai un dižciltīgajai grāfu Borhu dzimtai ir īpaša vieta. Vēstures avotos ir ziņas, ka Preiļi no 1376. gada ietilpa Livonijas ordeņvalsts zemēs un, iespējams, no šī gada, vai no 1382. gada līdz 1561. gadam kā lēnis, pēc tam līdz 1866. gadam kā īpašums piederēja grāfu Borhu dzimtai. Kā vārdā saucās pirmie Preiļu kungi, nav zināms, to vārdi ir zināmi tikai kopš 1475. gada, kad Livonijas ordeņa mestrs Bernds fon der Borhs Preiļus izlēņojis savam brālēnam Simonam Borham.
Borhu dzimtas sākumi meklējami Dienviditālijā, Neapoles karalistē, kur viņi bija feodālie īpašnieki. No turienes šī dzimta pārcēlās uz Vāciju, Vestfāles zemi. 13. gadsimtā viens no Borhu dzimtas zariem pārcēlās uz Ponemāriju, otrs -- uz Poliju, trešais -- uz Livoniju. Uz Livoniju pārcēlušies Borhi laika gaitā sadalījās trijos atzaros -- Preiļos, Varakļānos un Baltkrievijā dzīvojošie. Borhu dzimtas pārstāvjiem piederēja muižas Latgalē, Kurzemes hercogistē, tagadējās Lietuvas un Baltkrievijas teritorijā.
Preiļi bija saistīti ar plašām tā laika politiskajām norisēm, jo īpašnieki piedalījās militārajā valsts dienestā un bija delegāti Varšavas Seimā.
Tāda ir pati īsākā versija par Borhu dzimtas vēsturi, ar ko saistīts Preiļu vārds un ko vismaz pašos galvenajos vilcienos zina gandrīz katrs, kam Preiļi ir dzimtā vai dzīves vieta. Ar apbrīnojamu entuziasmu, ieinteresētību un neatlaidību Borhu dzimtu un visu, kas ar to saistīts, padziļināti pētījis un turpina to darīt vietējais novadpētnieks Igors Kolosovs.līdz šim nedzirdētas lietas, īpaši par gleznām, kas kādreiz atradušās Borhu pilī, bet laika gaitā nonākušas pie citiem īpašniekiem un atrodas dažādās pasaules vietās. Lai apzinātu to atrašanās vietas, veikts liels pētnieciskais darbs.
Igors Kolosovs strādā par radiotehniķi Valsts radio un televīzijas centra Preiļu televīzijas tornī. Interese par grāfiem Borhiem un Preiļu pili radusies vēl zēna gados, kad kopā ar draugiem ložņājuši pa kapličas pagrabiem, kas tolaik bija brīvi pieejami, neaizslēgti. Tolaik puikas ticējuši arī leģendai par to, ka no kapličas ved slepena eja uz medību pili Anspokos, un atradies drosminieks, kas mēģinājis to atrakt. Laika ritumā bērnišķīgā ziņkāre pārtapusi ļoti nopietnā un dziļā interesē, kas nu Igoru pievērsusi saturīgiem un nopietniem pētījumiem un devusi atklāsmi, ka vēl ne viss ir pazaudēts, ka joprojām šajā jomā var iegūt jaunu informāciju. Ļoti daudz materiālu savākts tieši pēdējos gados. Pirms tam bija pieejams tikai arhīvs Rīgā, bet tagad ir iespēja izmantot arī materiālu ziņā bagātīgo Polijas Universitātes arhīvu, kas ir elektroniskā veidā un kam var brīvi piekļūt, atklāja Igors. Digitalizētas pat 18. gadsimta avīzes un žurnāli.
Igoram par Borhu dzimtu ir enciklopēdiskas zināšanas, bez ielūkošanās piezīmēs viņš skaitļus, uzvārdus un faktus sauc virknēm. Pētot vienu jautājumu, atklājas, kā tas saistās ar citām lietām, un pavedieni aizved tālu gan laikā, gan telpā, -- uz iepriekšējiem gadsimtiem, uz citām valstīm. Arī gleznu pētīšana nevar būt atrauta no kopīgās dzimtas vēstures, tāpēc, skaidrojot, kāds bijis viena vai otra mākslas darba liktenis, atklājas arī daudz citas, līdz šim vēl nezināmas informācijas. Daudz palīdz arī sakari ar līdzīgiem aizrautīgiem pētniekiem, kas darbojas citās valstīs un ar kuriem informācijas apmaiņā izveidojušies noturīgi kontakti.
Daudzi Igora Kolosova savāktie materiāli papildinājuši Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeju, ar kādu daļu no tiem pašlaik var iepazīties izstādē Preiļu galvenajā bibliotēkā.
Attēlā. Novadpētnieks Igors Kolosovs klausītājus Preiļu galvenajā bibliotēkā iepazīstina ar pētījumu par Borhu dzimtu.
|
|
|
|
|
Aglonas vidusskolā -- viens no Latvijas desmit labākajiem jaunajiem slēpotājiem komentāri (0)
|
 Ar labiem panākumiem -- izcīnīto devīto vietu savā grupā -- no Latvijas Jaunatnes ziemas olimpiādes atgriezās Aglonas vidusskolas 9. klases audzēknis Austris Bogdanovs, «Novadnieku» informē Aglonas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Ločmele.
10. un 11. februārī Ērgļos notika Latvijas Jaunatnes ziemas olimpiāde. Tradicionāli lielākais dalībnieku skaits sacensībām tika reģistrēts distanču slēpošanā -- 373 dalībnieki. Tajā skaitā arī slēpotājs no Aglonas vidusskolas, 9. klases audzēknis Austris Bogdanovs. Viņam tas bija jau otrais starts Jaunatnes ziemas olimpiādē. Savā grupā starp 59 dalībniekiem Austris finišēja devītais, iekļūstot Latvijas desmit labāko jauno slēpotāju sarakstā.
Šogad ziemas olimpiādē piedalījās rekordliels dalībnieku skaits. Sešos sporta veidos 134 skolu komandās startēja 1150 dalībnieki no 41 pašvaldības. Tas ir gandrīz par 100 sportistiem vairāk nekā olimpiādē pērn.
Kā «Novadniekam» pastāstīja Aglonas sporta skolas direktors Edgars Urbanovičs, Austris bija vienīgais, kas ziemas olimpiādē pārstāvēja Aglonu, distanču slēpošanā brīvajā stilā labā laikā veicot piecus kilometrus. Lai gan Ērgļos, tāpat kā citviet Latvijā, todien bija pamatīgs sals, kombinācijā ar sauli apstākļi slēpošanai bijuši lieliski.
Sporta skolas direktors uzsver kādu būtisku lietu -- Austris ir īsts tīrradnis, jo olimpiādei sagatavojies bez treneru palīdzības. Puisis nākot no sportiskas ģimenes. Viņiem pie mājas iekārtota pašiem sava slēpošanas trase, kur arī notiek ikdienas treniņi. Ļoti talantīgs un uzņēmīgs -- tā par Austri saka Edgars Urbanovičs. Gan skolas un novada, gan dažādās reģionālajās sacensībās krosā viņš ir neapšaubāms līderis.
Attēlā. Mērķtiecību un sportisko garu arī turpmākajos startos -- tāds ir novēlējums Austrim Bogdanovam (no kreisās). Attēlā Aglonas vidusskolas 9. klases audzēknis kopā ar novada sporta skolas direktoru Edgaru Urbanoviču Ērgļos pie Latvijas Jaunatnes ziemas olimpiādes simbolikas.
|
|
|
|
|
POLICIJAS ZIŅAS komentāri (0)
|
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldē reģistrētie notikumi
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
